Zīmējumi uz alu sienām liecina, ka sveces apgaismošanai izmantotas jau 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
"Lai lietu sveces no vaska, vispirms ir jābūt bitēm," saka jaungulbenietis bitenieks Armands Galviņš, kurš ar šo vaļasprieku nodarbojas apmēram desmit gadu, uzskatot, ka šī nodarbe ir garo rudens un ziemas vakaru piepildījums.
Iemaņas nolūko bērnībā
Ar sveču liešanu viņš ir saistīts kopš bērnības, kad par mūsdienīgiem gaismas ķermeņiem neviens pat nevarējis iedomāties.
"Bērnībā vēroju, kā sveces lej mans onkulis, izmantojot stikla un māla traukus. Tolaik laukos vienīgais apgaismes ķermenis bija petrolejas lampa. Onkulis sagrieza lampas dakti smalkās strēmelēs un izmantoja svecēm. Arī tolaik cilvēki vaska sveces izmantoja mājas enerģētiskajai attīrīšanai," atceras A. Galviņš.
"Vasku iegūstu, izsviežot medu, bet pēc tam izņemot un izkausējot vecās šūnas Bites vasku izmanto medus kanniņu izveidošanai. Vasks obligāti ir jāattīra no dažādiem piemaisījumiem un ziedputekšņiem, tāpēc to karsēju un nostādinu vairākas reizes. Ja vaskā paliks ziedputekšņi, tad sveces degot sprakšķēs," saka bitenieks un rāda pamatīgu attīrīta vaska kluci, kas jau pavisam drīz pārtaps interesantās svecēs.
Formu daudzveidība
Bitenieka darba telpā, kur kur gluži kā zaldāti ierindā sarindotas medus burkas, trauki ar ziedputekšņiem un bišu maizi, kā arī rasta vieta interesantai no dažāda materiāla gatavotu bišu kolekcijai, izkārtojušies no vaska darināti dzīvnieki, putni, čiekuri, lielākas un mazākas egles, olas, ziedi, mājiņas, sirsniņas, eņģeļi, grieztas sveces, arī tādas, kad liekamas eglītē.
Lai no dzidrā vaska izlietu dažādas formas sveces ir vajadzīgas speciālas formas, kuras pie mums praktiski nav iespējams iegādāties, tāpēc Armands pēc katalogiem tās pasūta no Vācijas.
"Agrāk sveces lēja no aitu taukiem, kas ātri sastinga, bet svētkiem domātās - no vaska. Arī tad cilvēki vēlējās, lai sveču forma būtu dažāda, tāpēc izmantoja pašdarinātās koka formas, kuras izgreba no kokiem, kas ilgāk saglabā siltumu. Tagad formas gatavo no īpaši sakausētas gumijas. Izkausētam vaskam nav pārāk liels karstums, apmēram 30 līdz 50 grādi, tāpēc to pēc izkausēšanas uzreiz var liet formā un apbruņoties ar pacietību, gaidot, kamēr tas izdzisīs. Ja to no formas izņem pārāk ātri, var sabojāt sveces formu," stāsta Armands.
Šobrīd viņa rīcībā ir 50 dažāda lieluma formas, starp tām piecas šogad iegādātas no jauna. Vasku bitenieks kausē vecā tējkannā, ko iegremdē karstā ūdenī, jo no kannas izkausēto masu vieglāk ieliet formās.
"Sākumā izkausēto vasku lēju bērnu rotaļlietās, dažādos interesantos trauciņos no plastmasas, lai pēc atdzišanas sveci varētu izņemt. Citviet redzot, ka sveču lējēji izmanto īpašas forma, interesējos, kur tādas nopērkamas. Iegādājos pirmās formas un amats sāka iet no rokas," smejas Armands.
Liela nozīme daktij
Liela nozīme ir sveces daktij.
"Vaska svecei dakts nedrīkst būt ne par tievu, ne par resnu. Ja dakts būs par resnu, tad vasks kusīs un notecēs. Savukārt, ja dakts būs par tievu, tā "peldēs"izkusušajā masā, liesma būs maza un ātri nodzisīs," brīdina A.Galviņš.
Arī daktis viņš iegādājas Vācijā. Sākotnēji viņš mēģinājis dakti savīt no kokvilnas diega, bet ātri vien pārliecinājies, ka parafīna svecēm diegi nav piemēroti. Sveču lējējs vispirms formā ievieto dakti un nostiprina tās galu, lai tā nenogrimtu izkusušajā vaskā. Pašu formu pēc vaska ieliešanas viņš nostiprina ar gumiju. Ar laiku vaska sveces kļūst mazliet gaišākas, iegūstot pelēcīgi toni. Armands iesaka, tās paberzēt ar vilnas lupatiņu, tad svecēm atgriežas agrākais spīdums. Vaska sveces var arī krāsot, bet tad tās vairs nebūs ekoloģiski tīrs produkts. Vācijā esot nopērkamas arī speciālas sveču krāsas. Viņš izmanto tikai sīkus spīdumus. Armands mēģina izrēķināt, cik kilogramu vaska desmit gadu laikā pārtapuši svecēs, bet tas neizdodas. Apmierināmies ar vārdu "daudz".
Vaļasprieku mēra tūkstotī
Sveču liešanai Armands aktīvi pievēršas oktobrī.
"Tad sākas laiks, kad cilvēki arvien vairāk dedzina sveces, jo dienas kļūst īsākas, ir mazāk saules, tuvojas arī svētki. Ja reizē piepildu 50 formas, tad vienā dienā iespējams izliet vairākus simtus. Šajā sezonā tas noteikti būs apmēram tūkstotis sveču. Ja arī visas neizdodas pārdot pirms svētkiem, tad pieprasījums neizsīkst arī pēc tiem. Cilvēki vaska sveces pērk, gatavojoties Kapu svētkiem, iegādājas jubilejām un dāvanām, vai vienkārši paši savam priekam. Interese par vaska svecēm ir liela," stāsta bitenieks.
Viņa darinājumi aizceļojuši arī pāri Latvijas robežām, nonākot ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Amerikā, Kanādā un pat Austrālijā. Šo valstu iedzīvotāji nobaudījuši arī Armanda sviesto medu. Lielākoties sveces un medus tiek izraudzīts dāvināšanai. "Sveču liešanas procesu uzskatu par laiku, kad atpūtinu rokas. Kas man nekait, skatos televīzijas pārraides un leju sveces," smejas bitenieks. Armands sevi pieskaita optimistiem, uzskatot, ka medu cilvēki ēduši, ēd un ēdīs vienmēr, kaut vai tā būtu tikai zāļu tiesa. Arī sveces dedzinās.
Smaržo pēc vasaras un ziediem
Degot sveces smaržo pēc vasaras un ziediem. Šo sveču smarža nav uzmācīga atšķirībā no veikalos nepērkamajām. Tās izmantojamas telpu iesmaržināšanai un citu nepatīkamu smaku nomākšanai, jo svecei degot, telpā iztvaiko ēteriskās eļļas, ko satur vasks. Būtiski, ka tās nesatur ķīmiskas vielas, tāpēc tām piemīt arī ārstniecisks efekts. Vaska sveces deg salīdzinoši ilgāk par parafīna svecēm. Tām ir arī siltāka liesma.
"Arī pats Ziemassvētkos un Jaunajā gadā eglītē lieku tikai paša lietās vaska sveces. Uzreiz visas neizdedzinu līdz galam. Arī tad, kad pie manis bija sapulcējušies rajona bitenieki, uz galda sešas stundas dega vaska svece un pat vēl līdz galam neizdega," stāsta Armands.
Viņš nenoliedz, ka šobrīd rajonā esot vienīgais, kurš tik plaši nodarbojas ar šo vaļasprieku, toties Madonas rajonā esot viņa tuvākie konkurenti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru