Tikai vienatnē cilvēks var īsteni nodoties pārdomām. Vientuļš var justies arī lielā ļaužu drūzmā, bet pārdomām tur laika nebūs, jo tur ir tāds troksnis, ka nevar dzirdēt savas domas. Ikvienam cilvēkam ir vajadzīga sava vientulības deva.
Sveces vārdi
Kad urbanizētais cilvēks ir palicis viens, viņš parasti iededz sveces. Šodien sveces mājas apstākļos vairs lej tikai retais, toties tās visvisādas ir nopērkamas veikalos. Svecei piemīt pirmatnējās uguns enerģija, tā ir kā pirmatnējā ugunskura pamazinājums, dzīva uguns mājās. Svece ir gaismas, individuālas dvēseles, kā arī gara un matērijas attiecību simbols.
Pasakās, un ne tikai, svece simbolizē atsevišķu cilvēku dzīvības. Lai padomājam, kāpēc dedzinām sveces bērēs, kāpēc svecītei uz bēru galda ļaujam izdegt līdz pēdējai asarai? Ļaudis runā, ka sveces ap nelaiķi neļaujot pietuvoties ļaunajiem gariem. Agrāk bērēs, vērojot sveces liesmas virzienu, zīlējuši, vai vēl kāds mirs. Ja mājās kāds nomirst, vajagot aizdedzināt sveci un pienest pie durvīm, kur guļ mironis: ja liesma iet iekšā, vēl kāds mirs, ja uz āru, tad vairs ne. Ja aizdegtā svece pēkšņi nodziest, tad kāds tuvinieks mirs.
Viena svecīte, viena maza gaismiņa, un tik dažāds pielietojums. Runā, ka sveces gaisma padarot spēcīgākas domas un jūtas, tā apskaidro neskaidro, neapzināto, nojaušamos sapņus un vēlmes. Balta svece savalda nepacietību, palīdz sakoncentrēt spēkus, pareizi izmantot uzkrāto pieredzi. Baltā svece dod vistīrāko enerģiju. Tieši tāpēc baltās sveces visbiežāk izmanto dievnamos un arī dziednieki. Sudraba sveces kliedē ilūzijas un maldus, palīdz tos pārvarēt. Zelta sveces apgaismo ceļu uz laimi, apsargā pret dzīves likstām un palīdz pārvarēt šķēršļus. Zelta sveces gaisma palīdzēs piepildīties tām vēlmēm, kas nav pretrunā ar Dzīves Uzdevumu. Ar sveces liesmu var attīrīt arī dzīvokli, un to var izdarīt ikviens. Aizdedzot baltu sveci, vislabāk pilnmēness naktī, jāapstaigā telpas pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Virs nelabvēlīgām vietām sveces liesma var sākt kūpēt vai pat nodzist. Tādās vietās nav vēlams novietot mēbeles, vai vismaz tās mēbeles, kuras lietojat ilgstoši - rakstāmgaldu, gultu. Dzeltena svecīte aizdzīs bailes un dos lielisku izdevību pozitīvam iznākumam, zila svece palīdzēs risināt dvēseles problēmas. Gaiši zilu sveci vajadzētu iededzināt, ja jūtat bailes, izmisumu, šaubas. Savukārt zaļas sveces gaisma palīdzēs atbrīvoties no finansiālām grūtībām, veicinās pašapziņas rašanos un sniegs mierinājumu. Sarkanas sveces gaisma atjaunos spēkus, uzlabos pašsajūtu, tās gaisma var palīdzēt atrisināt arī ar mīlestību saistītās problēmas. To pārbaudīt varat mēģināt tumšos ziemas vakaros, kas apnikusi lampas gaisma, kad gribas mieru un klusumu, kad gribas padomāt par tiem, kas jau aizgājuši no šīs jaukās, skaistās Zemes un arī par sevi, kam nenovēršami būs jāaiziet šis ceļš.
Spoguļa noslēpums
Šajā laikā esiet uzmanīgi ar vēl kādu lietu, kas atrodama ikvienā dzīvoklī un kuru vismaz reizi dienā lietojam visi. Tas ir spogulis. Tam esot divēja daba - viena spoguļa puse piederot mūsu esības pasaulei, bet otra ietiecoties Viņsaulē. Ja mājās kāds nomirst, aizsedziet spoguli, lai mirušā cilvēka dvēsele nenomaldītos tā labirintā un uz visiem laikiem nepaliktu spogulī. Īpaši uzmanīgam jābūt ar veciem spoguļiem - nevis mantotiem, bet pirktiem. Tā nevilšus var nopirkt spoguli, kurā iesprostota kāda sveša dvēsele. Ienesot mājās tādu, var iegūt lāstu ne tikai pār sevi, bet visu dzimtu. Vislabāk šādu spoguli sasist. Žēl, bet labāk tā, nekā nelaime mājās. Arī pēc viesu aiziešanas spoguli ieteicams noslaucīt ar mitru drāniņu, lai noslaucītu visu negatīvo, ko jūsu viesis, jauši vai nejauši, tur atstājis. Sev varat ieriebt, ja uzskatīsit savu spoguļattēlu par neglītu - tas raidīs atpakaļ visas jūsu domas kopā ar attiecīgu programmu. No rīta ar labvēlību ieskatieties spogulī un novēliet sev labu veiksmi, izejot no mājas - tad dienas gaitās jums labi veiksies!
Spogulis ir viens no zīlēšanas atribūtiem gan Ziemassvētkos, gan Jaungadā, kad vairāk tie zīlēts pēc mīļotā cilvēka. Bet pavisam interesanti ir, kad lieto gan sveci, gan spoguli. Ziemassvētku naktī krāsnī vajadzēja ielikt spoguli un sveci, tad, ieskatoties krāsnī, varēja mīļoto redzēt. Ja šādi izpušķotā krāsnī skatījās caur kājstarpi tā, ka neviens neredz, varēja redzēt, kas nākamgad notiks - kāzas, bēres vai kas cits. Kādreiz ticēja, ja spogulis saplīstot, tad kādam jāmirst. Ja skatoties spogulī, tas saplīst, tad zūdot mīlestība.
Protams, to visu var uztvert ar vieglu smaidu. Bet var - arī nopietni. Tā laiku īsinot, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka jebkurā jokā ir sava daļa patiesības. Un jebkurā ticējumā savs racionālais grauds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru