2010/10/19
Sveces ar dvēseli
Spirit Candle - "dvēseļu sveces", tā dizaineri nosaukuši šīs neparastās sveces. Tām lēni izdziestot, parādās mazas bronzas figūriņas, kurām ir pat savs nosaukums. Tagad patiešām var teikt, ka katrai svecei ir sava dvēsele. Vērojot šīs sveces, jūs varat paši nojaust, kura no figūrām saucas "Deja", "Apskāviens" un "Prieks".
Sveču grāmata
Lasa Lidija Pupure
Autors: Ojārs Vācietis
Atvērt jaunā logā (klausīties fonā)
Ojārs Vācietis ( 1933. gada 13. novembris - 1983. gada 28. novembris) ir atzinis: ".. literatūras maģija, kas lasot atļauj daudz ko uzzināt, pārbaudīt, uzdrīkstēties un apšaubīt, darbojas tikai tad, ja es no visas sirds tajā līdzdarbojos, padaru tās varoņus kaut drusciņ savādākus, nekā tie uzrakstīti."
Lai Jums sanāk līdzdarboties, klausoties "Sveču grāmatu"!
Autors: Ojārs Vācietis
Atvērt jaunā logā (klausīties fonā)
Ojārs Vācietis ( 1933. gada 13. novembris - 1983. gada 28. novembris) ir atzinis: ".. literatūras maģija, kas lasot atļauj daudz ko uzzināt, pārbaudīt, uzdrīkstēties un apšaubīt, darbojas tikai tad, ja es no visas sirds tajā līdzdarbojos, padaru tās varoņus kaut drusciņ savādākus, nekā tie uzrakstīti."
Lai Jums sanāk līdzdarboties, klausoties "Sveču grāmatu"!
2010/10/16
2010/10/11
Sveču māksla
Vien stunda brīva laika nepieciešama, lai parastu baltu sveci pārvērstu mākslas darbā, piešķirot tai dabisku aromātu. Tā būs gan lieliska dāvana draugiem Ziemassvētkos, gan pašiem mājās Adventes noskaņām. Par sveču iekrāsošanu, rotāšanu un aromatizēšanu padomus sniedz Iecavas ziedu salona "Avēnija" floristikas amata meistare Līga Grīnberga.
Ja neapmierina veikala sveču krāsa, ja gribas tās precīzi pieskaņot Adventes vainagam vai galda dekoram, atliek vien pašam iekrāsot sveci vēlamajā tonī, kas aizņem 45 – 60 minūtes. Tas neprasa ne īpašus materiālus, ne speciālās krāsas, šo darbiņu var paveikt katrs.
Var pagatavot arī mīļam cilvēkam īpašu sveci, ņemot vērā viņam tīkamāko krāsu un smaržu, un tāda izmaksās krietni lētāk, nekā iegādājoties līdzīgu veikalā. Piedāvājam trīs variantus, kā to izdarīt. Kad pamati apgūti, var brīvi eksperimentēt ar krāsām, ziedlapiņām un ēteriskajām eļļām.
Rožu svece
Darbam nepieciešama balta svece, ota, parafīns, mazs katliņš, vaska krītiņi un izkaltētas rožu ziedlapiņas. Visvienkāršākais variants – mazās aromātiskās rožu tējas sveces iegādāties jau rozā krāsā, arī lielo sveci nopirkt līdzīgā tonī, tad to apstrādāt ir ļoti viegli. Mazliet sarežģītāk ir pašam krāsot parafīnu, apstrādāt baltu sveci. Visvieglāk to izdarīt ar vaska krītiņiem, bet der arī citas krāsas, kuras šķīst taukos – lūpu krāsošanai vai gleznošanai domātās.
Vispirms izkausē parafīnu, un, ja tas ir balts, ar vaska krītiņiem iekrāso rozīgu. Ērti strādāt ar mazu teflona katliņu, ko vēlāk viegli iztīrīt, vai jebkuru citu trauku, kam ir bieza apakša. Parafīna kušanas temperatūra ir 50 – 70 °C (atkarībā no sastāva), tāpēc tas jākarsē pavisam īsu brīdi. Bet darba procesā parafīns vairākkārt sacietē, tas palaikam atkal jāizkausē, tāpēc vieglāk strādāt ar elektrisko plītiņu, kas visu laiku ieslēgta vismazākajā režīmā. Izmantot var arī jebkuru citu plīti.
Sveces dekoratīvajai apstrādei piemērota ota ar asiem sariņiem, mīksta der tikai rožu lapiņu pielīmēšanai. Ņem otiņu, apsmērē vienu lapiņas pusi un ar pirktiem to stingri piespiež pie sveces. Ieteicams lapiņas kārtot nevis precīzi, bet gan mazliet haotiski. Pēc tam ar ātrām kustībām uzziež parafīnu uz pielīmētās rožu lapiņas, to neizlīdzinot, tad ir dabiskāks efekts. Lapiņu līmēšanu sāk no sveces augšas un pamazām virzās uz leju.
Parafīnam visu laiku jābūt mīkstam, tas nedrīkst sākt cietēt, tad rožu lapiņas sliktāk pielīp, turpretim dekoratīvajai apstrādei tieši vajadzīgs nedaudz sacietējis. Ja parafīns ir pārāk šķidrs, tas notek, ja pārāk ciets – nokrīt.
Tad ar otu paņem nedaudz parafīna un sveces augšu it kā sadursta, sabaksta ar sariem, tā iegūstot matētu, mazliet antīku efektu. Sānus turpretim sašvīkā – ar otu uzliek karstu parafīnu un ar straujām kustībām krāso, kamēr parafīns sacietē. Tieši tajā brīdī, kad masa sāk sacietēt, to iespējams saskrāpēt ar otas asajiem sariņiem. Ja svece jau ir krāsaina, parafīna kārtiņai jābūt ļoti plānai, lai krāsa spīd cauri, un biezai, tonējot baltu sveci.
Beigās ar otu paņem nedaudz parafīna un sadursta ar sariņiem arī pielīmētās rožu lapiņas.
Kad svece sāks degt, tā sasildīs izmantotās smaržvielas, garšvielas, rožu lapiņas, aromātiskās ēteriskās eļļas, un telpā lēnām izplatīsies patīkams aromāts. Dedzinot viscaur aromatizētās sveces, aromāts reizēm ir pārāk spēcīgs (īpaši, ja nav izmantotas dabīgās ēteriskās eļļas), turpretim šādai svecei tas ir neuzbāzīgs, tikko jūtams.
Kanēļa svece
Darbam vajadzīga balta svece, kanēļa standziņas (lēti var iegādāt vairumtirdzniecības bāzēs, piemēram, "Gemoss"), kanēļa pulveris, otiņa, katliņā un parafīns kausēšanai. Piemērota ir svece, kas nav īsāka par 15 centimetriem, aptuveni 7 cm diametrā, jo maza noslīkst kanēļa standziņās. Ap sveci apliek gumiju, lai vieglāk strādāt, aiz tās saliek kanēļa standziņas. Izvēlas nevienādās, kas mazliet atraisījušās, un liek ar nelīdzeno virsmu uz ārpusi, lai līdzenā piekļaujas svecei. Dažādā garuma kanēļa standziņas nolīdzina ar sveces pamatni.
Izkausē balto parafīnu un pievieno tam malto kanēli – tas gan ietonē masu dabiski brūnā krāsā, gan aromatizē sveci. Ziemassvētku noskaņai var pievienot arī maltas krustnagliņas, apelsīna vai citas ēteriskās eļļas. Karstu parafīnu ar otiņu salej starp standziņām, noklāj sveces apakšu, tad aizpilda telpu starp sveces apakšu un standziņām, lai tās labāk salīp kopā (standziņu saskarsmes virsma ir maza), un to pašu dara arī no augšas, lai likvidētu pēdējas spraugas starp standziņām un sveci. Tad noņem gumiju un arī tur uzliek parafīnu. Tālāk apstrādā tāpat kā rožu ziedlapiņu sveci – vispirms sadursta tai augšu, pēc tam sašvīkā sānus.
Kad svece nodegusi līdz kanēļa standziņām, to tālāk var arī nededzināt, bet gan izmantot kā svečturīti – ieliekot tajā baltu tējas sveci. Ja uz galda saliek vairākus šādus dekorus, Ziemassvētku noskaņa ir klāt!
Anīsa zvaigznītes
Ļoti dekoratīvi izskatās svece, kas izrotāta ar anīsa zvaigznītēm. Parafīnu izkausē, krāsvielai izmanto nedaudz vaska krītiņu vai kanēli un krustnagliņas, un izlej masu plānā kārtiņā uz šķīvja. Ja patīk anīsa smarža, var samalt anīsa sēkliņas vai pieliet anīsa ēterisko eļļu. Darba gaita: iemērc parafīnā anīsa zvaigznītes vienu pusi, to pielipina pie sveces, nedaudz pietur, kamēr sacietē, pēc tam ar otiņu gar katras zvaigznītes staru vēl sapilda parafīnu. Sveces iekrāso un apstrādā tāpat kā iepriekšējās.
***
Svarīgi
Nekādā gadījumā parafīnu nedrīkst dedzināt, jo tad telpā izplatās indīgi dūmi, turklāt pievienoto garšvielu aromāts un ēteriskās eļļas strauji izgaro, tās zaudē savu efektivitāti un vēlāk vairs nebūs jūtamas.
***
Rožu svece
1. Lapiņu apsmērē ar parafīnu.
2. Ar rokām stipri piespiež lapiņu pie sveces.
3. Rožu ziedlapiņu strauji pārklāj ar parafīnu.
4. Ņem parafīnu un ar otas sariem sadursta sveces augšu.
5. Ar asām kustībām apstrādā sveces sānus.
6. Vienas šādas sveces apstrāde prasa vien 45 minūtes.
***
Kanēļa svece
1. Vispirms aiz gumijas nostiprina standziņas.
2. Sveci noliek stāvus un sakārto standziņas.
3. Salej parafīnu starp standziņu spraugām.
4. Apstrādā sveces apakšu, rūpīgi salej spraugās parafīnu, lai nostiprinātu standziņas.
5. Pēc tam parafīnu ar otiņu salej no augšas, noņem gumiju un apstrādā arī vidu.
6. Gatava svece.
Ja neapmierina veikala sveču krāsa, ja gribas tās precīzi pieskaņot Adventes vainagam vai galda dekoram, atliek vien pašam iekrāsot sveci vēlamajā tonī, kas aizņem 45 – 60 minūtes. Tas neprasa ne īpašus materiālus, ne speciālās krāsas, šo darbiņu var paveikt katrs.
Var pagatavot arī mīļam cilvēkam īpašu sveci, ņemot vērā viņam tīkamāko krāsu un smaržu, un tāda izmaksās krietni lētāk, nekā iegādājoties līdzīgu veikalā. Piedāvājam trīs variantus, kā to izdarīt. Kad pamati apgūti, var brīvi eksperimentēt ar krāsām, ziedlapiņām un ēteriskajām eļļām.
Rožu svece
Darbam nepieciešama balta svece, ota, parafīns, mazs katliņš, vaska krītiņi un izkaltētas rožu ziedlapiņas. Visvienkāršākais variants – mazās aromātiskās rožu tējas sveces iegādāties jau rozā krāsā, arī lielo sveci nopirkt līdzīgā tonī, tad to apstrādāt ir ļoti viegli. Mazliet sarežģītāk ir pašam krāsot parafīnu, apstrādāt baltu sveci. Visvieglāk to izdarīt ar vaska krītiņiem, bet der arī citas krāsas, kuras šķīst taukos – lūpu krāsošanai vai gleznošanai domātās.
Vispirms izkausē parafīnu, un, ja tas ir balts, ar vaska krītiņiem iekrāso rozīgu. Ērti strādāt ar mazu teflona katliņu, ko vēlāk viegli iztīrīt, vai jebkuru citu trauku, kam ir bieza apakša. Parafīna kušanas temperatūra ir 50 – 70 °C (atkarībā no sastāva), tāpēc tas jākarsē pavisam īsu brīdi. Bet darba procesā parafīns vairākkārt sacietē, tas palaikam atkal jāizkausē, tāpēc vieglāk strādāt ar elektrisko plītiņu, kas visu laiku ieslēgta vismazākajā režīmā. Izmantot var arī jebkuru citu plīti.
Sveces dekoratīvajai apstrādei piemērota ota ar asiem sariņiem, mīksta der tikai rožu lapiņu pielīmēšanai. Ņem otiņu, apsmērē vienu lapiņas pusi un ar pirktiem to stingri piespiež pie sveces. Ieteicams lapiņas kārtot nevis precīzi, bet gan mazliet haotiski. Pēc tam ar ātrām kustībām uzziež parafīnu uz pielīmētās rožu lapiņas, to neizlīdzinot, tad ir dabiskāks efekts. Lapiņu līmēšanu sāk no sveces augšas un pamazām virzās uz leju.
Parafīnam visu laiku jābūt mīkstam, tas nedrīkst sākt cietēt, tad rožu lapiņas sliktāk pielīp, turpretim dekoratīvajai apstrādei tieši vajadzīgs nedaudz sacietējis. Ja parafīns ir pārāk šķidrs, tas notek, ja pārāk ciets – nokrīt.
Tad ar otu paņem nedaudz parafīna un sveces augšu it kā sadursta, sabaksta ar sariem, tā iegūstot matētu, mazliet antīku efektu. Sānus turpretim sašvīkā – ar otu uzliek karstu parafīnu un ar straujām kustībām krāso, kamēr parafīns sacietē. Tieši tajā brīdī, kad masa sāk sacietēt, to iespējams saskrāpēt ar otas asajiem sariņiem. Ja svece jau ir krāsaina, parafīna kārtiņai jābūt ļoti plānai, lai krāsa spīd cauri, un biezai, tonējot baltu sveci.
Beigās ar otu paņem nedaudz parafīna un sadursta ar sariņiem arī pielīmētās rožu lapiņas.
Kad svece sāks degt, tā sasildīs izmantotās smaržvielas, garšvielas, rožu lapiņas, aromātiskās ēteriskās eļļas, un telpā lēnām izplatīsies patīkams aromāts. Dedzinot viscaur aromatizētās sveces, aromāts reizēm ir pārāk spēcīgs (īpaši, ja nav izmantotas dabīgās ēteriskās eļļas), turpretim šādai svecei tas ir neuzbāzīgs, tikko jūtams.
Kanēļa svece
Darbam vajadzīga balta svece, kanēļa standziņas (lēti var iegādāt vairumtirdzniecības bāzēs, piemēram, "Gemoss"), kanēļa pulveris, otiņa, katliņā un parafīns kausēšanai. Piemērota ir svece, kas nav īsāka par 15 centimetriem, aptuveni 7 cm diametrā, jo maza noslīkst kanēļa standziņās. Ap sveci apliek gumiju, lai vieglāk strādāt, aiz tās saliek kanēļa standziņas. Izvēlas nevienādās, kas mazliet atraisījušās, un liek ar nelīdzeno virsmu uz ārpusi, lai līdzenā piekļaujas svecei. Dažādā garuma kanēļa standziņas nolīdzina ar sveces pamatni.
Izkausē balto parafīnu un pievieno tam malto kanēli – tas gan ietonē masu dabiski brūnā krāsā, gan aromatizē sveci. Ziemassvētku noskaņai var pievienot arī maltas krustnagliņas, apelsīna vai citas ēteriskās eļļas. Karstu parafīnu ar otiņu salej starp standziņām, noklāj sveces apakšu, tad aizpilda telpu starp sveces apakšu un standziņām, lai tās labāk salīp kopā (standziņu saskarsmes virsma ir maza), un to pašu dara arī no augšas, lai likvidētu pēdējas spraugas starp standziņām un sveci. Tad noņem gumiju un arī tur uzliek parafīnu. Tālāk apstrādā tāpat kā rožu ziedlapiņu sveci – vispirms sadursta tai augšu, pēc tam sašvīkā sānus.
Kad svece nodegusi līdz kanēļa standziņām, to tālāk var arī nededzināt, bet gan izmantot kā svečturīti – ieliekot tajā baltu tējas sveci. Ja uz galda saliek vairākus šādus dekorus, Ziemassvētku noskaņa ir klāt!
Anīsa zvaigznītes
Ļoti dekoratīvi izskatās svece, kas izrotāta ar anīsa zvaigznītēm. Parafīnu izkausē, krāsvielai izmanto nedaudz vaska krītiņu vai kanēli un krustnagliņas, un izlej masu plānā kārtiņā uz šķīvja. Ja patīk anīsa smarža, var samalt anīsa sēkliņas vai pieliet anīsa ēterisko eļļu. Darba gaita: iemērc parafīnā anīsa zvaigznītes vienu pusi, to pielipina pie sveces, nedaudz pietur, kamēr sacietē, pēc tam ar otiņu gar katras zvaigznītes staru vēl sapilda parafīnu. Sveces iekrāso un apstrādā tāpat kā iepriekšējās.
***
Svarīgi
Nekādā gadījumā parafīnu nedrīkst dedzināt, jo tad telpā izplatās indīgi dūmi, turklāt pievienoto garšvielu aromāts un ēteriskās eļļas strauji izgaro, tās zaudē savu efektivitāti un vēlāk vairs nebūs jūtamas.
***
Rožu svece
1. Lapiņu apsmērē ar parafīnu.
2. Ar rokām stipri piespiež lapiņu pie sveces.
3. Rožu ziedlapiņu strauji pārklāj ar parafīnu.
4. Ņem parafīnu un ar otas sariem sadursta sveces augšu.
5. Ar asām kustībām apstrādā sveces sānus.
6. Vienas šādas sveces apstrāde prasa vien 45 minūtes.
***
Kanēļa svece
1. Vispirms aiz gumijas nostiprina standziņas.
2. Sveci noliek stāvus un sakārto standziņas.
3. Salej parafīnu starp standziņu spraugām.
4. Apstrādā sveces apakšu, rūpīgi salej spraugās parafīnu, lai nostiprinātu standziņas.
5. Pēc tam parafīnu ar otiņu salej no augšas, noņem gumiju un apstrādā arī vidu.
6. Gatava svece.
Sveču liešana
Sveci izliet nav grūti, katrs to var izdarīt, izmantojot veikalā pirktus vai pat mājās atrodamus materiālus.
Materiāli
Svecēm parafīnu var iegādāties gan aptiekās, gan mākslinieku preču veikalos, piemēram, "Radošo darbu galerijā". Tas nopērkams dažādos iesaiņojumos un maksā diezgan dārgi (piemēram, 5 kg – ap 17 latiem). Lētas nav arī veidnes, cenas sākas no trīs latiem. Tās izgatavotas no plastmasas konusa, piramīdas, cilindra, trijstūra un citās formās. Vēl nepieciešams degļa diegs, ko pārdod pa metriem, bet parafīna krāsošanai – arī speciālās krāsas.
Ja materiāli šķiet par dārgiem, labi var iztikt arī ar mājās atrodamām lietām. Liešanai izmanto sveču atlikumus, parafīna iekrāsošanai – vaska krītiņus, bet par formiņām noder plastmasas trauciņi (glāzītes, šampūnu pudelītes, krēmu bundžiņas utt.), tā iegūstot gana interesantas sveces.
Vēl nepieciešams katliņš un viens vai vairāki trauciņi (vēlams ar rokturi un snīpīti) parafīna sildīšanai, kā arī kociņš dakts gala uztīšanai.
Darba gaita
Vispirms parafīnu ieliek metāla vai citā karstumizturīgā traukā un karsē ūdens peldē diezgan lielā temperatūrā.
Tikmēr sagatavo formu – dakti iebīda pa apakšu veidnē, galā aizsien mezglu, izvelk augšā, galu aptin ap kociņu un piefiksē.
Tiklīdz parafīns izkūst, to lej sagatavotajā veidnē, pieturot iestiprināto dakti. Tā kā parafīns ātri sacietē, visu paredzēto daudzumu izlej uzreiz. Ja vēlas jaukt krāsas, katliņā vienlaikus silda vairākus trauciņus. Kad parafīnu ielej, veidni uzreiz liek dzesēt aukstā ūdenī. Visātrāk parafīns sacietē sniegā uz palodzes.
Parasti svece sacietē apmēram stundas laikā. Lai to izņemtu, vispirms nogriež daktij mezglu un vai nu attaisa veidnei sānus, vai arī izceļ sveci pa augšu. Parastos plastmasas trauciņus pārgriež.
Dekorēšanai noder jebkādi sveču pārpalikumi. Tos iegremdē šķidrā parafīnā, tad pielīp kā ar līmi. Dekorus gatavo arī speciāli – no pakusuša parafīna izveido lapiņas, ziediņus un citas formas.
Materiāli
Svecēm parafīnu var iegādāties gan aptiekās, gan mākslinieku preču veikalos, piemēram, "Radošo darbu galerijā". Tas nopērkams dažādos iesaiņojumos un maksā diezgan dārgi (piemēram, 5 kg – ap 17 latiem). Lētas nav arī veidnes, cenas sākas no trīs latiem. Tās izgatavotas no plastmasas konusa, piramīdas, cilindra, trijstūra un citās formās. Vēl nepieciešams degļa diegs, ko pārdod pa metriem, bet parafīna krāsošanai – arī speciālās krāsas.
Ja materiāli šķiet par dārgiem, labi var iztikt arī ar mājās atrodamām lietām. Liešanai izmanto sveču atlikumus, parafīna iekrāsošanai – vaska krītiņus, bet par formiņām noder plastmasas trauciņi (glāzītes, šampūnu pudelītes, krēmu bundžiņas utt.), tā iegūstot gana interesantas sveces.
Vēl nepieciešams katliņš un viens vai vairāki trauciņi (vēlams ar rokturi un snīpīti) parafīna sildīšanai, kā arī kociņš dakts gala uztīšanai.
Darba gaita
Vispirms parafīnu ieliek metāla vai citā karstumizturīgā traukā un karsē ūdens peldē diezgan lielā temperatūrā.
Tikmēr sagatavo formu – dakti iebīda pa apakšu veidnē, galā aizsien mezglu, izvelk augšā, galu aptin ap kociņu un piefiksē.
Tiklīdz parafīns izkūst, to lej sagatavotajā veidnē, pieturot iestiprināto dakti. Tā kā parafīns ātri sacietē, visu paredzēto daudzumu izlej uzreiz. Ja vēlas jaukt krāsas, katliņā vienlaikus silda vairākus trauciņus. Kad parafīnu ielej, veidni uzreiz liek dzesēt aukstā ūdenī. Visātrāk parafīns sacietē sniegā uz palodzes.
Parasti svece sacietē apmēram stundas laikā. Lai to izņemtu, vispirms nogriež daktij mezglu un vai nu attaisa veidnei sānus, vai arī izceļ sveci pa augšu. Parastos plastmasas trauciņus pārgriež.
Dekorēšanai noder jebkādi sveču pārpalikumi. Tos iegremdē šķidrā parafīnā, tad pielīp kā ar līmi. Dekorus gatavo arī speciāli – no pakusuša parafīna izveido lapiņas, ziediņus un citas formas.
Sveču diena jeb Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena un Murkšķu diena
Sievietēm šī ir svētku diena. Nedrīkst matus sukāt, kāpostus vārīt, nedz arī adatas cilāt– tad mati stāv kā sveces, kāposti neaug un nabadzība dur kā adatas. Namamātes vāra pupas un cep karpas. Ja kādai nav ko cept, tai vajag mazliet gaļu vai miltus ielikt krāsnī, lai smarža pārietu pāri istabai. Vārīja cūkas galvu un grūstus miežus. Jāēd kāposti un gaļa, lai lini labi augtu. Jauniem cilvēkiem, lai kļūtu skaisti, jāēd dzērveņu ogas un jāsmejas, lai visu gadu būtu jautri. Uzskatīja, ka tas, kur Sveču dienā vairāk mielosies un daudz smiesies, jaunajā gadā dzīvos bagāti un būs laimīgs. Svecainē jālej sveces, lai tās būtu taisnas un gaiši degtu. Ar svētītām svecēm varēja pasargāt māju no pērkona iesperšanas. Lai no pērkona nebūtu bail, ar svētītu sveci jāapdedzina mati četrās vietās krustiski uz galvas.
Ticējumi:
Sveču dienā jāiet ciemos, lai augtu gari lini.
Ja Sveču dienā snieg vai putina– gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks- sausa.
Ja sveču dienā aizputināti ceļi- būs lieli pavasara plūdi.
Ojārs Vācietis
Pie sveces
mēs iekrītam savā
dvēselē
un spīdam
no turienes
Senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu, laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Arī gaiļa dziedāšana bija labs palīgs laika noteikšanā. Vēl tagad tautā dzird jautājam- tu celies pirmajos vai otrajos gaiļos?- Viņš jau guļ līdz trešajiem gaiļiem, saka par lielu gulētāju.
Ar galveno gada laika iedalījumu- saulgriežu svētkiem- vien nepietika:
Ziemassvētki- ziema
Lieldienas- pavasaris
Jāņi- vasara
Apjumības- rudens
Precīzākai laika noteikšanai bija vajadzīgs sīkāks laika iedalījums. Un tā radās dažādas svinamās dienas ziemā Zvaigznes diena (6. janvāris), Teņa diena (17. janvāris), Sveču diena (2. februāris), Agatas diena (5. februāris), Pelnu diena, Matīsa diena (24. februāris), Ģertrūdes diena (17. marts) utt.
2. februāris- Sveču diena ir viena no Māras dienām- Ziemas Māra (Pavasara māra- 25. marts, Vasaras māra- 2. jūlijs Lielā Māra- 15. augusts Mazā Māra- 8. septembrī) Tautā šo dienu vēl sauc dažādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena.
Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd:
Visu gadu naudu krāju
Sveču dienas gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Tad naudiņa jātērē.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces lai gaiši degtu:
Gaiši dega uguntiņa,
Meitu mātes istabā,
Sešu zaru svece dega
Sudrabiņa lukturī.
Sveces lej no aitu taukiem vai vaska. Sagriež bomeles- kokvilnas diegus sveces garumā un mērcē kausētos taukos tik ilgi, kamēr svece ir pietiekoši resna. Tad svece ir gatava.
Sveču dienu sauc par Ziemas Māras- Marijas Dienu, jo kristīgajās baznīcās svētki apvīti ar tradicionāli latviskām ieražām un iedzīvināti dabiskajā gada apritē. Katoļiem tā ir Marijas šķīstīšanās diena, jo Marija ar Kristus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes templi.
Pareizticīgajiem tā ir satikšanās diena- Satikšanās svētki jo Jeruzalemes templī pirmo reizi satikās Jēzus un Simeanu. Dega daudz sveču.
Šinī dienā baznīcās deg daudz sveču un notiek sveču iesvētīšana un tām piedēvē īpašu sargājošu spēku pret negaisu, slimībām, sērgām. Sveces aizdedzina cilvēkam piedzimstot un aizejot aizsaulē, lai tās radītu gaišu ceļu.
Edvarts Viza "Straumēni"
“Baltā baznīca saplūda kopā ar apsnigušajiem kokiem, un sveču pilnie lukturi, mirdzēdami cauri lielajiem logiem, izskatījās ārā pakārti.”
Bitīt, Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu,
Pati sēd ozolā,
Sveces deg baznīcā.
<>Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds,
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.
Senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana Ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet piedarbos (šķūņos) rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces:
Labāk pirku sveču podu,
Nekā skalu vezumiņu:
Ne man dienu istabā,
Ne skangalu mēslainē.
Sveču gaismā garie ziemas vakari kļuva gaišāki. Ļaudis vakarēja dziedādami:
Dedziet, Tautas, svečuguni,
Skala vis nededziet,
Nava manas villainītes
Skala dūmu redzējušas.
Svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme.
Godā sēd man' māsiņa,
Godā deg uguntiņš.
Bitīt nes vaska sveci,
Zelta grieztu lukturiņ.
Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi - kroņlukturi, kāzās, krustībās, lielās jubilejās, svētkos.
Sakarā ar Sveču dienu februārī, arī šis mēnesis ir nosaukts par Sveču mēnesi.
Reiz Sveču mēnesis ar Meteņu mēnesi lielījušies, kurš labāk mākot saldēt. Sveču mēnesis sacījis, ka viņš sasaldēšot govs vēderā telēnu, bet Meteņu mēnesis atbildējis, ka viņš saldēšot tā, ka katls vienā pusē vārīšoties, otrā salšot. Acīmredzot uzvarējis Sveču mēnesis.
2. februāri svētu turēja kā Vēju dienu.
Pūti, pūti Vēja māte,
Stājies jele vakarā.
Stājies jele vakarā,
Valdi savas kalponītes.
Ļaudis lūdza Vēja māti, lai nenopūš, saudzē sveces liesmu. šai dienā negāja rijā kult, sienu un salmus nenēsāja - vējā nekaisīja. vēja dienā nav brīv mājās klauvēties, trokšņot, lai vējš jumtus nenogāž. Nav brīv nēsāt sienu un salmus, lai vējš vasarā sienu un labību neizputinātu, bet saudzētu.
Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists - Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Svecaine, grabenīca, gromnica - no poļu valodas "svece", lieto Latgalē. Tie bja lieli izpriecu svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties un daudz smieties. Uz celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.
Sveču dienā jāēd cūkas gaļa un jādzied.
Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Sveces lejamas tieši sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne.
Tumša, tumša tā istaba.
Nav svecīte dedzināta.
Nu vēl Jānis sveces lēja
Viņā kalna galiņā.
Ojārs Vācietis
Sveču gaisma
Sveču gaisma ir
iekšas gaisma. mājas.
Pie sveces
mēs iekrītam savā
dvēselē
un spīdam
no turienes.
Un citas dvēseles atspīd mums pretī
no iekšas.
Dzīve un pasaule
ir divas milzīgas sveces.
Esi svētīts, lielo un maziņo sveču lējēj!
Sveces ticējumi
Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.
No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.
Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.
Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.
Ticējumi par Sveču dienu
Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem.
Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus/
Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
ja sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
Apmācies laiks - zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja sveču dienā salst, tad no silta pavasara nav ko domāt.
Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
Ja Sveču dienā sanāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
Mīklas
Otram kalpo, pats sevi tērē.
Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā.
Linu miesa, tauku krekls.
Resna, resna vistiņa, viens pats kauliņš.
Balta, balta sieviņa, sarkans vainags galvā.
Tieva, gara meitene- jo sēd jo plok.
Balts baļķītis, galā sarkana micīte.
Baltu ēd- melnu atstāj.
Balts ozols, sarkans zars galā.
Tievs garš ozoliņš, zelta poga galotnē.
Vaska kažociņš- linu krekliņš.
Pats pliks, sirds gaismu rāda.
Zelta gailītis pa laipiņu tek.
Gara balta meitiņa augtin aug mazumā.
Plikam krekls azotē.
Mazs, mazs vīriņš, uguns sirdī.
Jo ilgāk aug, jo mazāks tiek.
Jo sēd, jo plok.
Smuidrs smuidrs ozoliņš, zelta zīle galiņā.
Sakāmvārdi.
Neturi sveci zem pūra.
Taisns kā svece.
Pliks kā svece.
Kūst kā svece.
Velta Toma
Ar klusumu baltu
Saulgrieži nāk.
ar ķekatu dziesmām
un prieku.
Pāri svešam laukam
vēja šalkās balss
senā dziesmā atsauks
Sauli ziedēt salā.
Daiņa Avotiņa
Svece, svecīte,
nededz tik ātri,
ļauj līdz galam
izdomāt domu,
ļauj līdz galam
izdzīvot mūžu,
parādi, svece,
kāda tam krāsa,-
tādā krāsā
zied mīlestība.
Svece, svecīte,
nededz tik ātri…
Ticējumi:
Sveču dienā jāiet ciemos, lai augtu gari lini.
Ja Sveču dienā snieg vai putina– gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks- sausa.
Ja sveču dienā aizputināti ceļi- būs lieli pavasara plūdi.
Ojārs Vācietis
Pie sveces
mēs iekrītam savā
dvēselē
un spīdam
no turienes
Senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu, laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Arī gaiļa dziedāšana bija labs palīgs laika noteikšanā. Vēl tagad tautā dzird jautājam- tu celies pirmajos vai otrajos gaiļos?- Viņš jau guļ līdz trešajiem gaiļiem, saka par lielu gulētāju.
Ar galveno gada laika iedalījumu- saulgriežu svētkiem- vien nepietika:
Ziemassvētki- ziema
Lieldienas- pavasaris
Jāņi- vasara
Apjumības- rudens
Precīzākai laika noteikšanai bija vajadzīgs sīkāks laika iedalījums. Un tā radās dažādas svinamās dienas ziemā Zvaigznes diena (6. janvāris), Teņa diena (17. janvāris), Sveču diena (2. februāris), Agatas diena (5. februāris), Pelnu diena, Matīsa diena (24. februāris), Ģertrūdes diena (17. marts) utt.
2. februāris- Sveču diena ir viena no Māras dienām- Ziemas Māra (Pavasara māra- 25. marts, Vasaras māra- 2. jūlijs Lielā Māra- 15. augusts Mazā Māra- 8. septembrī) Tautā šo dienu vēl sauc dažādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena.
Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd:
Visu gadu naudu krāju
Sveču dienas gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Tad naudiņa jātērē.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces lai gaiši degtu:
Gaiši dega uguntiņa,
Meitu mātes istabā,
Sešu zaru svece dega
Sudrabiņa lukturī.
Sveces lej no aitu taukiem vai vaska. Sagriež bomeles- kokvilnas diegus sveces garumā un mērcē kausētos taukos tik ilgi, kamēr svece ir pietiekoši resna. Tad svece ir gatava.
Sveču dienu sauc par Ziemas Māras- Marijas Dienu, jo kristīgajās baznīcās svētki apvīti ar tradicionāli latviskām ieražām un iedzīvināti dabiskajā gada apritē. Katoļiem tā ir Marijas šķīstīšanās diena, jo Marija ar Kristus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes templi.
Pareizticīgajiem tā ir satikšanās diena- Satikšanās svētki jo Jeruzalemes templī pirmo reizi satikās Jēzus un Simeanu. Dega daudz sveču.
Šinī dienā baznīcās deg daudz sveču un notiek sveču iesvētīšana un tām piedēvē īpašu sargājošu spēku pret negaisu, slimībām, sērgām. Sveces aizdedzina cilvēkam piedzimstot un aizejot aizsaulē, lai tās radītu gaišu ceļu.
Edvarts Viza "Straumēni"
“Baltā baznīca saplūda kopā ar apsnigušajiem kokiem, un sveču pilnie lukturi, mirdzēdami cauri lielajiem logiem, izskatījās ārā pakārti.”
Bitīt, Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu,
Pati sēd ozolā,
Sveces deg baznīcā.
<>Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds,
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.
Senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana Ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet piedarbos (šķūņos) rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces:
Labāk pirku sveču podu,
Nekā skalu vezumiņu:
Ne man dienu istabā,
Ne skangalu mēslainē.
Sveču gaismā garie ziemas vakari kļuva gaišāki. Ļaudis vakarēja dziedādami:
Dedziet, Tautas, svečuguni,
Skala vis nededziet,
Nava manas villainītes
Skala dūmu redzējušas.
Svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme.
Godā sēd man' māsiņa,
Godā deg uguntiņš.
Bitīt nes vaska sveci,
Zelta grieztu lukturiņ.
Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi - kroņlukturi, kāzās, krustībās, lielās jubilejās, svētkos.
Sakarā ar Sveču dienu februārī, arī šis mēnesis ir nosaukts par Sveču mēnesi.
Reiz Sveču mēnesis ar Meteņu mēnesi lielījušies, kurš labāk mākot saldēt. Sveču mēnesis sacījis, ka viņš sasaldēšot govs vēderā telēnu, bet Meteņu mēnesis atbildējis, ka viņš saldēšot tā, ka katls vienā pusē vārīšoties, otrā salšot. Acīmredzot uzvarējis Sveču mēnesis.
2. februāri svētu turēja kā Vēju dienu.
Pūti, pūti Vēja māte,
Stājies jele vakarā.
Stājies jele vakarā,
Valdi savas kalponītes.
Ļaudis lūdza Vēja māti, lai nenopūš, saudzē sveces liesmu. šai dienā negāja rijā kult, sienu un salmus nenēsāja - vējā nekaisīja. vēja dienā nav brīv mājās klauvēties, trokšņot, lai vējš jumtus nenogāž. Nav brīv nēsāt sienu un salmus, lai vējš vasarā sienu un labību neizputinātu, bet saudzētu.
Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists - Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Svecaine, grabenīca, gromnica - no poļu valodas "svece", lieto Latgalē. Tie bja lieli izpriecu svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties un daudz smieties. Uz celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.
Sveču dienā jāēd cūkas gaļa un jādzied.
Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Sveces lejamas tieši sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne.
Tumša, tumša tā istaba.
Nav svecīte dedzināta.
Nu vēl Jānis sveces lēja
Viņā kalna galiņā.
Ojārs Vācietis
Sveču gaisma
Sveču gaisma ir
iekšas gaisma. mājas.
Pie sveces
mēs iekrītam savā
dvēselē
un spīdam
no turienes.
Un citas dvēseles atspīd mums pretī
no iekšas.
Dzīve un pasaule
ir divas milzīgas sveces.
Esi svētīts, lielo un maziņo sveču lējēj!
Sveces ticējumi
Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.
No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.
Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.
Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.
Ticējumi par Sveču dienu
Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem.
Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus/
Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
ja sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
Apmācies laiks - zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja sveču dienā salst, tad no silta pavasara nav ko domāt.
Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
Ja Sveču dienā sanāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
Mīklas
Otram kalpo, pats sevi tērē.
Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā.
Linu miesa, tauku krekls.
Resna, resna vistiņa, viens pats kauliņš.
Balta, balta sieviņa, sarkans vainags galvā.
Tieva, gara meitene- jo sēd jo plok.
Balts baļķītis, galā sarkana micīte.
Baltu ēd- melnu atstāj.
Balts ozols, sarkans zars galā.
Tievs garš ozoliņš, zelta poga galotnē.
Vaska kažociņš- linu krekliņš.
Pats pliks, sirds gaismu rāda.
Zelta gailītis pa laipiņu tek.
Gara balta meitiņa augtin aug mazumā.
Plikam krekls azotē.
Mazs, mazs vīriņš, uguns sirdī.
Jo ilgāk aug, jo mazāks tiek.
Jo sēd, jo plok.
Smuidrs smuidrs ozoliņš, zelta zīle galiņā.
Sakāmvārdi.
Neturi sveci zem pūra.
Taisns kā svece.
Pliks kā svece.
Kūst kā svece.
Velta Toma
Ar klusumu baltu
Saulgrieži nāk.
ar ķekatu dziesmām
un prieku.
Pāri svešam laukam
vēja šalkās balss
senā dziesmā atsauks
Sauli ziedēt salā.
Daiņa Avotiņa
Svece, svecīte,
nededz tik ātri,
ļauj līdz galam
izdomāt domu,
ļauj līdz galam
izdzīvot mūžu,
parādi, svece,
kāda tam krāsa,-
tādā krāsā
zied mīlestība.
Svece, svecīte,
nededz tik ātri…
Krāsainas sveces katrai horoskopa zīmei
Kad laukā agri sabiezē krēsla un sniega karavānas ir kaut kur iestrēgušas tālajā ceļā uz zemi, ir tīkami laiku kavēt jaukās un arīdzan vērtīgās nodarbēs. Viena no tām — sveču liešana.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības — tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Uguns — tā ir vissmalkākā garīgā enerģija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura.
Lai atbrīvotos no bezmiega un murgiem, ko var izraisīt dažādi faktori, piemēram, ļauna acs vai telpā uzkrājušies enerģētiski sabiezējumi, baznīcas sveci dedzina, turot to slīpi virs gultas, apakšā paliekot trauku ar ūdeni, kur satek izkusušais vasks. Ūdeni pēc tam izlej. Sveču dedzināšana ļoti labi palīdz arī gadījumos, ja bezmiega cēlonis ir uzmācīgas domas.
Ja vēlaties iepriecināt kādu tuvinieku vai draugu, pašrocīgi no vaska izgatavojiet sveci, piepildītu ar jūsu pozitīvo enerģiju. Pirms lejat sveci, paturiet rokas virs vaska, domās vēlot šīs dāvanas saņēmējam veiksmi, mīlestību — visu, kas viņam dzīvē varētu būt nepieciešams. Laba vēlējumi jāvēl, arī lejot sveci. Kad svece gatava, vēlreiz paņemiet to rokās un turpiniet domāt par labajiem vēlējumiem. Dāvinot ar pozitīvo enerģiju uzlādēto sveci, izstāstiet cilvēkam, ko esat novēlējis — lai, to dedzinot, viņš domātu par jūsu vēlējumiem, jo tad sveces maģiskā iedarbība būs īpaši spēcīga.
Bet ko darīt, ja pēc svētkiem svečturos, uz speciāliem paliktņiem vai trauciņos palikuši vairāki pilnīgi neizdeguši sveču galiņi? Mest ārā, bāzt kurtuves mutē vai atstāt slēpju pāru, rāvējslēdzēju ieziešanai?
Racionāla saimniece noteikti atradīs pielietojumu arī neizdegušiem galiņiem, bet Radošo darbu galerijas vadītājs mākslinieks Jānis Trops iesaka vecās sveces pārkausēt.
«Sveču liešanai var izmantot vecās, kas pilnīgi nav izdegušas, pievienot tām dažādu krāsu parafīnus un pārkausēt.
Senāk vienīgā šķīstošā taukviela bija lūpu krāsa, ko izmantoja sveču pārkausēšanai. Bērnībā tā rīkojās mani vecāki. Pašlaik ir iespēja iegādāties speciālus vaska pigmentus, kas šķīst parafīnā, taukvielās.
Sveces lej un pārkausē ūdens peldē. Šis process var ilgt no 15 līdz 30 minūtēm. Pēc kausēšanas sveces salej iepriekš izgatavotās vai gatavās formās un pagaida, kamēr pilnībā atdziest. Šo procesu nevar un nevajag pasteidzināt, lai panāktu vēlamo rezultātu un efektu.
Pie mums bieži nāk bitenieki un prasa gatavas formas — vieglāk strādāt ar silikona, kaučuka formām, no karbonātstikla tās ir cietas un izturīgas.
Lai arī pārkausētas sveces izskatītos pietiekami pievilcīgas, tās var dekorēt. Te būs noderīgi vaska produkti — speciālas plāksnītes, no kurām var izspiest vēlamo figūriņu vai dekoru. Mēs darbnīcā izmantojam veidošanas vasku, speciālus krāsainus vaska stienīšus, no kā gatavojam reljefus zīmējumus un dažādus elementus, kā arī vaska lentītes.»
Der zināt
• sveču formām var izmantot papīru, vēlams biezāku
• tāds nelaidīs cauri parafīnu
• izveido vēlamo formu, notin ar parasto līmlenti (skoču) un nostiprina dakti
• daktij vislabāk der parafīnā iepriekš izmērcēts rupjš linu diegs, var satīt kopā vairākus
• formā parafīns jāpiepilda atkārtoti — kad pirmoreiz tā pielieta pilna un parafīns atdzisis, izveidojas bedre, kas pēc tam atkal jāpielej
• sveces var izgatavot no gumijas rotaļlietām — atgriež augšu un iekšā ielej parafīnu
• pa nakti atstāj atdzist
• nākamajā dienā noņem gumiju, iegūstot rotaļlietai atbilstošas formas sveci
Interesanti
Tuvojoties dzimšanas dienai, stresa situācijās vai brīžos, kad nepieciešams spēks, iesaka aizdedzināt savai horoskopa zīmei atbilstošas krāsas sveci.
Auns — sarkana
Vērsis — rozā
Dvīņi — gaiši pelēka
Vēzis — sudraba krāsas
Lauva — zelta krāsas
Jaunava — zaļa
Svari — zila
Skorpions — tumši sarkana vai indigo krāsas
Strēlnieks — dzeltena vai oranža
Mežāzis — brūna vai melna
Ūdensvīrs — violeta vai tumši zila
Zivis — balta svece
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības — tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Uguns — tā ir vissmalkākā garīgā enerģija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura.
Lai atbrīvotos no bezmiega un murgiem, ko var izraisīt dažādi faktori, piemēram, ļauna acs vai telpā uzkrājušies enerģētiski sabiezējumi, baznīcas sveci dedzina, turot to slīpi virs gultas, apakšā paliekot trauku ar ūdeni, kur satek izkusušais vasks. Ūdeni pēc tam izlej. Sveču dedzināšana ļoti labi palīdz arī gadījumos, ja bezmiega cēlonis ir uzmācīgas domas.
Ja vēlaties iepriecināt kādu tuvinieku vai draugu, pašrocīgi no vaska izgatavojiet sveci, piepildītu ar jūsu pozitīvo enerģiju. Pirms lejat sveci, paturiet rokas virs vaska, domās vēlot šīs dāvanas saņēmējam veiksmi, mīlestību — visu, kas viņam dzīvē varētu būt nepieciešams. Laba vēlējumi jāvēl, arī lejot sveci. Kad svece gatava, vēlreiz paņemiet to rokās un turpiniet domāt par labajiem vēlējumiem. Dāvinot ar pozitīvo enerģiju uzlādēto sveci, izstāstiet cilvēkam, ko esat novēlējis — lai, to dedzinot, viņš domātu par jūsu vēlējumiem, jo tad sveces maģiskā iedarbība būs īpaši spēcīga.
Bet ko darīt, ja pēc svētkiem svečturos, uz speciāliem paliktņiem vai trauciņos palikuši vairāki pilnīgi neizdeguši sveču galiņi? Mest ārā, bāzt kurtuves mutē vai atstāt slēpju pāru, rāvējslēdzēju ieziešanai?
Racionāla saimniece noteikti atradīs pielietojumu arī neizdegušiem galiņiem, bet Radošo darbu galerijas vadītājs mākslinieks Jānis Trops iesaka vecās sveces pārkausēt.
«Sveču liešanai var izmantot vecās, kas pilnīgi nav izdegušas, pievienot tām dažādu krāsu parafīnus un pārkausēt.
Senāk vienīgā šķīstošā taukviela bija lūpu krāsa, ko izmantoja sveču pārkausēšanai. Bērnībā tā rīkojās mani vecāki. Pašlaik ir iespēja iegādāties speciālus vaska pigmentus, kas šķīst parafīnā, taukvielās.
Sveces lej un pārkausē ūdens peldē. Šis process var ilgt no 15 līdz 30 minūtēm. Pēc kausēšanas sveces salej iepriekš izgatavotās vai gatavās formās un pagaida, kamēr pilnībā atdziest. Šo procesu nevar un nevajag pasteidzināt, lai panāktu vēlamo rezultātu un efektu.
Pie mums bieži nāk bitenieki un prasa gatavas formas — vieglāk strādāt ar silikona, kaučuka formām, no karbonātstikla tās ir cietas un izturīgas.
Lai arī pārkausētas sveces izskatītos pietiekami pievilcīgas, tās var dekorēt. Te būs noderīgi vaska produkti — speciālas plāksnītes, no kurām var izspiest vēlamo figūriņu vai dekoru. Mēs darbnīcā izmantojam veidošanas vasku, speciālus krāsainus vaska stienīšus, no kā gatavojam reljefus zīmējumus un dažādus elementus, kā arī vaska lentītes.»
Der zināt
• sveču formām var izmantot papīru, vēlams biezāku
• tāds nelaidīs cauri parafīnu
• izveido vēlamo formu, notin ar parasto līmlenti (skoču) un nostiprina dakti
• daktij vislabāk der parafīnā iepriekš izmērcēts rupjš linu diegs, var satīt kopā vairākus
• formā parafīns jāpiepilda atkārtoti — kad pirmoreiz tā pielieta pilna un parafīns atdzisis, izveidojas bedre, kas pēc tam atkal jāpielej
• sveces var izgatavot no gumijas rotaļlietām — atgriež augšu un iekšā ielej parafīnu
• pa nakti atstāj atdzist
• nākamajā dienā noņem gumiju, iegūstot rotaļlietai atbilstošas formas sveci
Interesanti
Tuvojoties dzimšanas dienai, stresa situācijās vai brīžos, kad nepieciešams spēks, iesaka aizdedzināt savai horoskopa zīmei atbilstošas krāsas sveci.
Auns — sarkana
Vērsis — rozā
Dvīņi — gaiši pelēka
Vēzis — sudraba krāsas
Lauva — zelta krāsas
Jaunava — zaļa
Svari — zila
Skorpions — tumši sarkana vai indigo krāsas
Strēlnieks — dzeltena vai oranža
Mežāzis — brūna vai melna
Ūdensvīrs — violeta vai tumši zila
Zivis — balta svece
Abonēt:
Ziņas (Atom)